prof.logo

Dažādie grīdas segumi un to kopšana

ceturtdiena, 2018. gada 1. februāris
Dažādie grīdas segumi un to kopšana

Kurš tā kārtīgi un rūpīgi ir pētījis sava mājokļa grīdas? Ja vien tajās nav skaidri pamanāmu, acīs krītošu švīku, defektu, „pumpu” vai citu nepilnību, pamanīs tikai retais. Skaidrs, ka, mazgājot un kopjot grīdu, redzam vairāk, nekā ikdienā vienkārši pa grīdu staigājot. Tomēr arī tad ne vienmēr pietiek laika īpaši nopētīt mazās plaisiņas, švīciņas un citus sīkumus – un galu galā, ja jau tie nav tik ļoti pamanāmi, kāpēc gan par tiem uztraukties?

Grīdas segumi ir dažādi, un dažādi tie reaģē uz apaviem, smagumiem, mazgāšanas un kopšanas līdzekļiem. Un teju katram ir nepieciešama kāda īpaša pieeja. Ieklājot jaunas grīdas, protams, painteresējamies par to, kā tās kopt un cik specifiski par tām jārūpējas, lai tās ilgāk saglabātu savu  jauneklīgo, tikko klātās grīdas izskatu. Bet vai to atceramies tikpat rūpīgi arī pēc gadiem, teiksim pieciem, septiņiem? Tad nu atsvaidzinām zināšanas par to, kā pareizi kopt dažādu grīdas segumu virsmas.

Vispirms – linolejs. Linoleju kopt nav sarežģīti – ziepjūdens un birste. Tomēr jāatceras, ka pēc grīdas mazgāšanas vajag to vēlreiz pārslaucīt ar sausu drānu, jo linoleju mitrums ietekmē nelabvēlīgi – tas ar laiku sāk deformēties. Arī karstu ūdeni izmantot nevajag, lai mazgātu linoleja grīdas. Ielas netīrumi arī kaitēs linolejam (šajā gadījumā varam novietot tepiķīšus, kājslauķus).

Lamināts un parkets – arī šiem grīdas segumiem arī ir savi kopšanas knifi. Parketa grīdu kopt nav grūti – putekļu sūcējs būs lielisks palīgs un nedaudz mitra birste, lai mazgātu grīdu. Pa parketu ielas apavos staigāt nevajadzētu (arī augstpapēžu kurpēs nē), mēbeļu kājiņas padarām „mīkstākas” ar aizsargājošiem uzgaļiem, lai tie nesaskrāpē parketu. Turklāt lieks mitrums telpā palīdzēs parketam deformēties, tāpēc arī par telpas mitruma līmeni jārūpējas.

Lamināts ir nedaudz vienkāršāks, lai gan tam augstpapēžu kurpes neskādē tik ļoti, ar ielas apaviem, no kuriem uz grīdas nonāk dažādas netīrumu daļiņas un abrazīvās vielas, šādās telpās staigāt nevajadzētu. Viss nepieciešamais ir silts ūdens, kuram seko sausa drāna, turklāt ūdens daudzums ierobežoti (lai nenokļūst starp parketa dēļiem un nerada nopietnus bojājumus grīdai).

Lai gan uzskatām, ka flīzes ir vienas no vienkāršāk kopjamajiem grīdas segumiem (kāpēc arī virtuvēs un vannas istabās tik bieži ir flīžu grīdas), savs darbs jāpieliek arī te. Flīzes nekalpo ilgi, kā izrādās. Un lai gan flīzes kopt patiešām ir viegli, lai nesabojātu to virsmu, jāatceras, ka nedrīkst lietot tīrīšanas līdzekļus, kas satur skābes vai ir uz skābju bāzes.  Nedrīkst izmantot „beržamās” birstes jeb cietās birstes. Lai kā arī negribētos izberzt visas flīžu savienojuma līnijas – nevajag.