Kā izvēlēties grīdas segumu?

Ir lietas, ko mājoklī praktiski nepamanām, kamēr vien nenākas kaut ko ar to darīt. Pie sienas krāsām pierodam, un, ja ātrumā jānosauc, kādā krāsā dzīvojamajā istabā ir sienas, varam arī nemaz neatcerēties. Grīdai uzmanību pievēršam vien tad, kad tā jāslauka un jāmazgā... Tajā pašā laikā nepilnības, defektu un nolietojumu gan pamanām ātri. Bet arī to bieži vien, pasūrojoties, ka vajadzētu kaut ko darīt lietas labā, atstājam kā darbu nenoteiktai nākotnei – „nākamais pavasaris”, „nākamais gads”, „kaut kad vasarā” un tā tālāk.

Un, lai kā arī reizēm atliekam šos darbus un ar sīkām grīdas švīkām un nolietojumu sadzīvojam, pienāk brīdis, kad izlemjam mainīt grīdas segumu. Tikai uz ko? Grīdas segumi ir dažādi.

Koka grīdas – protams, lai gan agrāk tā bija pavisam normāla parādība un par modernu tika uzskatīts lamināts vai parkets, tad tagad tāds grīdas segums kā dabīgais koks uzskatāms par ļoti modernu un pieprasītu. Vienīgā negatīvā lieta ir tas, ka koka grīda ir visai dārga, turklāt tai nepieciešama ļoti rūpīga kopšana. Bet, protams, teorijā jau jebkurš grīdas segums ir attiecīgi jākopj, jo, kā zinām, nolietojas visi – daži vairāk, citi mazāk.

Visvienkāršākais grīdas segums ir linolejs. Tas ir dabisks, viegli kopjams, piemērots lielai slodzei un tai nav vajadzīga īpaša apsildīšana. Īstais linolejs veidots no kaļķakmens, koka miltiem un linsēklu eļļas, pievienojot krāsas pigmentus, bet veikalos ir atrodams arī PVC grīdas segums, kas ir līdzīgs linolejam, un tomēr - īsti nav.

Runājot par trūkumiem - linolejs ātri deformējas un „nodilst”. Arī dejot uz linoleja grīdas seguma nav ieteicams, jo, visticamāk, uz tā paliks melnas švīkas no apaviem. Kopšana gan ir salīdzinoši vienkārša – pietiks nomazgāt ar ziepjūdeni un pēc tam noslaucīt ar sausu lupatu. Bet, ja gribam, lai ilgi saglabājas un nezaudē jauneklīgu skatu – mazgājot neizmantojam karstu ūdeni un iesmērējam grīdu ar augu eļļu!

Savukārt lamināts ir viens no populārākajiem starp grīdas segumu veidiem, jo tas ir praktisks, ērti kopjams, izturīgs un var klāt uz ļoti dažādas pamatnes – betona, flīzēm, koka, linoleja. Tas ieklājas viegli un ātri, izmaksas nav lielas, savukārt dizaini ļoti dažādi. Tiesa, arī linolejs nolietojas, un atjaunot to vairs nevar, taču tas var „nodzīvot” līdz 15 gadiem arī nemainīts. Kopjot nedrīkst izliet uz grīdas ūdens spaini un tad slaucīt. Vislabāk mazgāt grīdu ar mazu ūdens daudzumu un, protams, censties to nesaskrāpēt.

Parkets, no otras puses, ir ilgmūžīgs, toties cimperlīgāks. Ļoti jāseko līdzi mitruma līmenim telpā, kurā to ieklājam, kā arī tam, kādos apstākļos parkets tiek turēts līdz ieklāšanas brīdim. Kopšana it kā vienkārša – mitra slota vai putekļu sūcējs, bet var izmantot arī speciālos mazgāšanas līdzekļus, ja parkets ir lakots, vai dažādus ziepju koncentrātus, ja nav. Parkets gan mēdz izbalēt, tāpēc jācenšas sargāt no tiešas saules gaismas.